Pēc traumas vilcinies atgriezties sportā. Kā var līdzēt funkcionālā testēšana?
Kas mūs attur pēc ilgi dziedētas traumas lekt, skriet, kāpt uz kalna slēpēm, iet tenisa laukumā? Piesardzība? Iekšēja nedrošība par sevi? Nav vēl sadzijis kā nākas? Muskuļi pēc traumas kļuvuši vājāki? Zinām dzelžaini, ko gribētos vismazāk – gūt jaunu traumu un sākt visu garo ārstēšanās ceļu no nulles punkta.
Kādēļ sporta medicīnā ir izstrādāts funkcionālais tests? Kā tas palīdz saprast, cik gatavi esam atgriezties ierastās fiziskās aktivitātēs? Kā uztvert to, ja testu nenokārtojam teicami un saņemam sarakstu ar to, kas mums vēl jāattīsta un jātrenē, lai droši sportotu? Kādēļ caurmēra dzīšanas laiks konkrētai traumai vai operācijai nav rādītājs, cilvēka individuālai gatavībai? Kāpēc fizioterapeits, ar kuru kopā mēnešiem strādāts nevar būt objektīvs? Ko darīt, ja fiziski viss ir labi, bet joprojām ir nepārvarami bail atgriezties sportā?
Par to šajā sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu.