traumatolgs ortopēds

Kādēļ esam pieraduši ticēt, ka peldēšana ir visnetraumatiskākā sporta aktivitāte, uz kuru novirzāmi pat tie, kuri neko citu vairs nedrīkst darīt? Vai kustības ūdenī ir labas un kādēļ? Augstu virs ūdens pacelta galva, tehniku savārstījums, peldēšana tikai vienā veidā, sacenšanās ar sevi – kādas tam iespējamas sekas? Ko nozīmē peldētāja plecs? Vai peldot, iespējams iedzīvoties diska trūcē? Un ar ko skaidrojams, ka pēc peldēšanas sāp ceļa locītavas?

Saruna ar Andreju Elksniņu-Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, zemūdens peldētāju.

Gleznas autore: Samantha French

Vai ticat, ka masāžā un vingrošanā pēc būtības notiek viens un tas pats? Abos gadījumos ķermenis ir labi izkustināts, apasiņots, muskuļi nodarbināti, āda tonusā. Bet, vai tā tiešām ir? Ko var gaidīt no masāžas un ko no ārstnieciskās vingrošanas? Vai viena, vai otra palīdz novājēt? Kad nedrīkst pielietot masāžu un kad tā ir vērtīga? Kam ir paliekošāks efekts – masāžai vai vingrošanai un kāpēc?

Jaunajā podkāsta sērijā ar Ievu Piekusi sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeiti apgāžam mītus par masāžu un ārstniecisko vingrošanu.

Jaunajā podkāstā – pieredzes stāsts pēc abu pēdas īkšķa kauliņu operācijas (Hallux valgus). Sarunas brīdī pagājušas 4 nedēļas pēc operācijas. Kas noteica lēmumu operēt? Cik liela nozīme ir ārsta izvēlei? Cik lielas sāpes un kustību ierobežojumi bija pēc operācijas? Kādas sajūtas ir šobrīd? Ko var un ko vēl nevar darīt? Vai bija tā vērts?

Podkāsts ar Eviju Veidi ORTO Klīnikas vecāko operāciju māsu.

Ja ar jaunām kurpēm taisnā ceļā dodies pie kurpnieka, lai viņš paplatina un izvelvē vietu stipri izvirzītam pēdas kauliņam, citādi - sāp, tad noteikti arī Tu pa laikam aizdomājies: Varbūt jāiet pie ārsta? Bet – ko pie ārsta? Operēt? Negribu operēt.

Šis podkāsts kopā ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu par visiem tiem variantiem, ko darīt, lai piebremzētu un neprovocētu pēdas īkšķa kaula tālāku deformāciju. Kas un kāpēc sāp?  Kādēļ laicīga konsultācija pie pēdas deformācijās specializēta traumatologa, ortopēda ir visai neslikta doma? Priekš kam taisīt rentgenu? Vai un kad jāoperē un kas nosaka labu rezultātu? 

Vai rudens apaviem ir kāda saistība ar papēža sāpēm? Kādēļ sāp papēdis? Cik noderīgas pašdiagnosticēšanā var izrādīties google konsultācijas? Kurā brīdī labāk doties pie traumatologa, ortopēda? Vai ilgstoši pieciestas papēža sāpes un to radītas izmaiņas gaitā neprovocē pārslodzi citās ķermeņa daļās un iespēju no vienas problēmas uzreiz tikt pie vairākām?

Par iemesliem, kas izraisa papēža sāpes un iespējām tās novērst - šajā podkāsta sarunā ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 

Ahilleja cīpslas plīsums – kādos apstākļos tas notiek? Sportisku, vai mazāk sportisku cilvēku trauma? Vai pēc Ahilleja cīpslas plīsuma var pastaigāt? Vai veidojas zilums? Kādēļ, gūstot šo traumu, traumatologs, ortopēds jāapmeklē pēc iespējas ātrāk? Šūt, vai atstāt dzīt tāpat – kāda pieeja un kādēļ tiek praktizēta ORTO Klīnikā? Ar ko jārēķinās, kamēr Ahilleja cīpsla dzīst?
Par to šajā podkāsta sērijā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Diagnoze nosaukta par godu Homēra eposa “Iliādas” varonim Ahillejam, kurš mira no papēdī iešautas bultas. 

Attēlā: Filippo Albacini skulptūra "Ievainotais Ahillejs"

Bojātas un nodilušas locītavas maiņa – endoprotezēšana – ir iespēja no jauna piedzīvot labu posmu dzīvē bez sāpēm un kustību ierobežojumiem. Mēs katrs zinām, cik ļoti novērtējam būtisko, kas ilgstoši bijis liegts. 

Kā attālināt endoprotezēšanu, ja locītavas sākušas dilt un sāpēt? Kādēļ Latvijā šādiem pacientiem neizraksta narkotiskās pretsāpju zāles? Kā novērtēt, ka pienācis laiks jaunai locītavai? Kā pēc iespējas mazināt komplikāciju riskus? Vai ir vērts piemeklēt sev dārgāko endoprotēzi? Kam vairāk paveicies – tam, kuram endoprotezē gūžu, vai ceļa locītavu? Vai mākslīgai locītavai ir derīguma termiņš?

Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu

Cīpslu iekaisumi jeb tendinīti biežāk skar sportistus, lai arī mēdz būt citu slimību, kā piemēram, diabēta vai reimatoīdā artrīta pavadoņi. Tendinīti parādās līdz ar pakāpenisku ķermeņa novecošanu. Cīpslu iekaisumi ļoti nelabprāt padodas ārstēšanai, un atjaunošanās process cīpslās rit lēni. Nejūtot ātrus uzlabojumus, pacienti nereti pamet ārstēšanas procesu novārtā un tā arī paliek – pusceļā. Līdz galam neizārstēti cīpslu iekaisumi turpina par sevi atgādināt, līdz cilvēks no jauna uzsāk ārstēšanu. Liela nozīme šajā procesā ir pacienta, ārsta un fizioterapeita sadarbībai un uzticībai. Jāapbruņojas ar vidēji četru mēnešu pacietību, līdz sāpes un kustību ierobežojumi, ko izraisa cīpslas iekaisums, pāriet. 

“Ūdens celī”, “ūdens elkonī” - tā sadzīvē cilvēki sūdzas par bursītu – gļotsomiņu iekaisumu. 

Mūsu jauno audio sarunu sēriju veltām – gļotsomiņu iekaisumam – bursītam. Priekš kam mūsu ķermenī ir tik daudz gļotsomiņu? Kapēc tās iekaist? Kāpēc veidojas šķidrums un ko ar to dara? Kuras locītavas ir vairāk pakļautas iekaisuma iespējai? Kā bursīts izpaužas? Kad nepieciešama ārsta palīdzība? Varbūt iekaisušo bursu jēdzīgāk ir operēt?

Par gļotsomiņām un to iekaisumu saruna ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 

Šī gada noslēdzošā ORTO Talks cikla epizode veltīta cistām kaulos. Kādēļ tās veidojās? Vai sastopamas tikai bērniem un pusaudžiem, vai tomēr arī pieaugušajiem? Kā rīkoties, ja rentgena aprakstā minēts vārdu salikums “kaula cista”? Kas ir deģeneratīvās kaulu cistas un vai tādu diagnosticēšana nozīmē, ka strauji jāmazina aktivitātes, lai nepiedzīvotu kaula lūzumu? Kādos gadījumos un kādas problēmas sagādā cistas? Un kuras kaulu cistas nesagādā nekādas raizes? Par to – šajā sarunā.