Mākslinieks pie mikrofona

Dziedātāja un pedagoģe Sabīne Krilova par Covid laiku gan dzīvē, gan pedagoģijā, par savu pieredzi ar dažāda vecuma audzēkņiem un par to, cik plaukstoša var būt privātā apmācība. Man gribētos skolēna dzīvē atstāt dziļas pēdas.  “Lai viņš vēlāk saviem bērniem vai partnerim stāstītu šo pieredzi un varētu parādīt video vai bildes. Man liekas, ka pats svarīgākais ir nevis tas, kādu rezultātu sasniedz tehniski - cik augstu, zemu, skaļi vai klusi vari nodziedāt, bet kopējā sajūta, kādu iedod cilvēkam laika posmā, kad esat kopā stundās.”   Pie kā mums būtu vairāk jāpiedomā pedagoģijas sfērā ar jaunajiem cilvēkiem, kuri tiešām ir jūtīgi un viegli ietekmējami? Domāju, ka pirmām kārtām tā ir tā cilvēcība un vienkāršība. Nepasniegt sevi kā “es esmu vecāks un turklāt pedagogs, nu tad tagad skaldi-valdi”.  Drīzāk nolaisties līdz šim mazajam bērnam un padomāt, kā viņš jūtas un ko labāko no sevis es varu viņam iedot. Visupirms kā cilvēkam un tikai pēc tam likt klāt arī profesionālās iemaņas.  “Mēs visi esam cilvēki un tikai pēc tam esam skolotāji, mammas, tēti un tamlīdzīgi. Mēs esam cilvēki, neatkarīgi no vecuma un neatkarīgi no statusa. Vienmēr ir vērts atcerēties, cik nobijies tu pats biji un kas bija tev svarīgs šajā brīdī.  Otrā lieta - aprunāties ar bērniem, pajautāt, kā viņiem iet. Varbūt viņiem dzīvē notiek kaut kas briesmīgs un varbūt tieši tu būsi tas, kurš viņu izglābs no kādas nelaimes, kas briest apkārt. Trešais - svarīgi būtu sākumā neuzdot par daudz, iet maziem solīšiem, ļaut jaunajam cilvēkam elpot un izpausties brīvāk. Varbūt ne vienmēr uzspiest konkrētu lietu, bet drīzāk pajautāt, vai viņš to vēlas. Pajautāt, kā tu jūties, vai šis ir labi, vai tev ir ērti, vai viss ir kārtībā? Skaidrs ir tas, ka visiem viens neder. Tev var būt 10 audzēkņi, kam tas strādā superīgi un viens, kuram tas nestrādā nu nekādā veidā.  Es novēlu mums visiem būt dažādākiem, radošākiem.  Vairāk klausieties epizodē.   Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Dziedātājs Jānis Šipkēvics dalās domās par garīgo veselību un neveselību, tās nozīmi ikkatra dzīvē, savu pieredzi, pasaules dažādību, terapiju un mūziku “Brīdis, kad apzinies, ka nemaz negribi visu to, ko esi domājis, ir ļoti atbrīvojošs. Bieži vien mēs gribam gribēt kaut ko.  Vēlmi gribēt nedrīkst sajaukt ar savu patieso domu, virzību un potenciālu, kas bieži vien ir daudz lielāks un cēlāks par to, ko mēs esam iztēlojušies, ka gribam. Brīdī, kad sākam iet uz neīstajiem mērķiem, mums nāk signāli apstāties. Jānis dalījās arī savās domās un pieredzē ar terapiju: “Terapija un runāšana - tas ir burvīgs instruments, ar ko tik daudz ko var salabot, saprast, identificēt un pacelt. Ieraudzīt, ka tur kaut kas ir un pat, ja es šobrīd to situāciju nevaru izmainīt un ietekmēt, es vismaz zinu, ka tāda ir.”   Dziedātājs epizodi noslēdz ar iedvesmojošām rindām: “Es nepārtraukti cenšos un tiecos būt mierīgs un laimīgs. Tā ir konstanta procedūra, kurā es visu laiku viļņojos augšup lejup, un bieži vienlaikus esmu gan iedvesmots, gan nomākts. Es esmu to pieņēmis un tam ir ļoti daudz priekšrocību, bet tas arīdzan nav viegli.  Tā ir lielākā māksla un māka – iemācīties noturēties. Noturēties labā viducī. Nepārpriecāties, lai pēc tam nav arī riktīgs kritums. Ļauties priekam, ja tas ir superīgs brīdis un novērtēt visu labo, kas ir apkārt. Vairāk klausieties epizodē.   Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Komponists Krists Auznieks par piederību LGBT kopienai, sevis apzināšanos un pasaules pieredzi “Man ir bijusi iespēja pabūt vietās, kuras ir pārvarējušas šo problēmu. Vietas, kurās tā nemaz nav problēma, un par to teju nemaz nav jārunā. Rietumu pasaulē tas ir saprasts un ticis risināts pēdējos 30 gadus. Es nevaru nevienam šeit esošam pārmest, ka viņi par to nerunā. Bet tai pat laikā tas ir ārkārtīgi svarīgi. Šeit eksistē tāds mūžīgais ritenis. Mēs nerunājam tāpēc, ka mums ir bail, bet mums ir arī bail tāpēc, ka cilvēki par to nezina, un cilvēkiem ir bail tāpēc, ka viņi par to nezina.” “Mēs kā sabiedrība aktīvi kultivējam burbuli, kurā neļaujam cilvēkiem realizēt savu potenciālu.  Iedomājieties, ko sabiedrība varētu iegūt, ja katram, kurš identificējas kā LGBT kopienas pārstāvis, mēs ļautu vienkārši piederēt kopienai, nevis nosodīt viņu par to. Potenciāls valstī būtu milzīgs. “[..] Tev ir iespēja uz sevi palūkoties no ārpuses un redzēt, ka tas, kā tu dzīvo nav absolūtais rāmis, bet tas ir tikai viens no daudziem rāmjiem. Brīdī, kad to apzinies, tu kļūsti pazemīgāks un respektē to, ka citam var būt cits rāmis. Tu nejūties, ka tev ir tiesības kāda rāmi iznīcināt. Ļoti daudzi un dažādi rāmji ir vienlīdz labi un pareizi, ja nu vienīgi tie nav patiešām destruktīvi.  Var rasties sajūta, ka es paņemu savu rāmi un cenšos to uzlikt citiem. Bet ļaujiet man paskaidrot atšķirību. Tā atšķirība ir tāda, ka mans rāmis atļauj citu rāmju eksistenci.  Vairāk klausieties epizodē. Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Altists Janeks Niklavičs par emocionālajiem kāpumiem un kritumiem, pieredzi Berlīnes filharmoniķos, kā arī par mūziķa dzīvi pirms Covid-19 pandēmijas un tās laikā Viss tiek atcelts un tu sāc aizdomāties par savu kā mūziķa esību. Kāda jēga no šī visa? Kas notiktu, ja parādītos zombiju apokalipse? Kur tādos apstākļos noderēs lociņa vilkšana pa labi, pa kreisi? Jo vairāk šis neziņas posms ievelkas, jo vairāk arī domas sāk skriet ritenī.”   Vai mums šī pārmērīgi lielā kritika pret sevi nenāk no skolas laikiem? "Tas ir pilnīgi viss, sākot ar ģimeni: “Nedari to”, “Nedari tā”. Man par Skandināvijas valstīm ir iespaids, ka bērnus visu laiku nodarbina ar Lego un brīdī, kad bērns sazīmē sienu, viņam pasaka, cik skaisti! Būs mākslinieks. Viņi fokusējas uz pozitīvo.  Latvietis visu dienu strādā, pēc darba pārguris atnāk mājās - noķēpāji sienu? Nekāds skaists mākslas darbs! Tas pats novērojams arī skolās. Manā pieredzē es to atceros kā emocionālu teroru un pazemojumu. Nesaskaņas ar klasesbiedriem - to vēl var saprast. Mēs centāmies izdzīvot no atestācijas uz atestāciju. Bet lielākais terors nāca no skolotājiem - pieaugušiem cilvēkiem, kuriem vajadzētu iedvesmot un atbalstīt, taču tā vietā mēs saņēmām nepārtrauktu kritiku.  Vairākas reizes esmu dzirdējis: “Kad mēs gājām skolā, mums nebija nekādu garīgās veselības problēmu!” Nu jā, un mēs tagad par to maksājam. Vairāk klausieties epizodē. Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Mūzikas un kultūras žurnāliste Anete Ašmane aktualizē tēmu par perfekcionismu un stāsta par savu pieredzi ar to. “Es pieļauju, ka savu lomu tajā noteikti spēlē skola un izglītības sistēmas paradigma. Mums ir svarīgi dabūt augstas atzīmes un šī attieksme nāk arī no pedagogiem. Ja tu nedabū augstu atzīmi, tev ne vienmēr paskaidro, kas ir tās lietas, ko tu neesi iemācījies, sapratis.  Tas turpinās arī mūsu sabiedrībā – mēs nepieļaujam to, ka cilvēki varētu kļūdīties. Visam ir jābūt perfekti un kļūda vispār netiek pieļauta kā opcija. Mēs kļūdāmies. Tā dara visi cilvēki un tas nekad nemainīsies. Tad ir jautājums, vai mēs to pieņemam kā normālu prādību, vai arī mēs to uzskatām par kaut ko ļoti sliktu, briesmīgu." Sarunu papildina psiholoģes un kognitīvi biheiviorālās terapeites Diānas Zandes stāstītais par perfekcionismu un ambiciozitāti. “Augstas ambīcijas ir veselīga lieta, bet perfekcionisms – nē. Ambīcijas ir tad, kad cilvēks sev izvirza augstus mērķus, kurus viņš spēj sasniegt, izmantojot sev piemītošos resursus, nepārdegot. Perfekcionisms ir nesamērīgi augstu prasību izvirzīšana pret sevi un centieni šīs prasības sasniegt par spīti ierobežojumiem. Bieži vien šīs prasības tiek sasniegtas uz citu ārkārtīgi svarīgu vajadzību – miega, veselības, attiecību un tamlīdzīgi – rēķina. Perfekcionisms ir tad, kad es katru mazāko sīkumu uzskatu par ārkārtīgi nozīmīgu mērķi un atdodu tam tik daudz enerģijas, cik patiesībā nevajadzētu, un pārdzīvoju, ja nesasniedzu šo ideālu. Ja mēs domājam par mākslas pasauli, tad tā mazāk izkopj ambiciozitāti, bet vairāk - perfekcionismu. Noslīpēt katru noti. Katru mikro kustību atstrādāt līdz pēdējam. Protams, tā ir daļa no mākslas, bet bieži vien tas aiziet galējībās, kurās mēs neņemam vērā konkrētā cilvēka resursus. Piemēram, skolā nevis priecājas par bērna spējām pārvarēt sevi un kļūt labākam attiecībā pret sevi, bet gan salīdzina viņu ar kaut kādu “super” paraugu. Problēma ir tajā, ka cilvēks jau no agras jaunības iemācās, lai būtu labs, man ir jābūt izcilam. Viņš deg tikai par mērķi, tādējādi pazaudējot procesu. Izcilība ir nesasniedzama un mākslā ārkārtīgi grūti definējama." Vairāk klausieties epizodē. Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c

Saksofonists Oskars Petrauskis par savu dzīves pieredzi un vērojumiem Mēs neesam burvji. Mēs esam mūziķi. Pedagoģija, psiholoģija un cilvēka būtība ir kā smalks pulkstenītis. Pietiek cilvēkam pateikt vienu nepareizu vārdu un tas var pamatīgi izpostīt visu viņa tālāko nākotni. Podkāsta epizodē Oskars dalās arī priekā par to, kā mainās vide un mūziķu priekšstati par mākslu: “Māksla nav tikai viens vai divi priekšmeti ar ko mēs varam visu iemācīties un saprast. Tas ir process. Un vēl pa vidu ir jāiemācās nopelnīt, kā arī eksperimentēt - darīt ko tādu, kas rada diskusijas, neapmierinātību, asu kritiku. Tad kaut kas veidojas, bet svarīgākais ir visu neuztvert personīgi."

Vijolniece Magdalēna Geka par pieredzi pasaules orķestros un to konkursos. “Man ir sajūta, ka orķestri vēlas entuziasma pilnu cilvēku, kurš iedvesmo, kam ir īstas līdera dotības un kas var paņemt visus aiz rokas un aizvest vajadzīgajā virzienā. Taču brīdī, kad notiek konkurss, ieslēdzas cita poga prasību ziņā un bieži vien priekšroku dod kandidātiem, kuri būs mazāk spontāni, bet ļoti stabili un nevienā brīdī neaizskries uz priekšu, par kuriem ir sajūta - tāds varens, iesakņojies cilvēks ar lieliem platiem pleciem.  Es ļoti šaubos, vai tas ir īstais veids, kā atrast entuziasma pilnākos, jūtīgākos mūziķus. Manuprāt šis process ir domāts cilvēkiem, kuriem ir dzelzs nervi un kurus nekas neizsitīs no sliedēm. Vai tas ir labākais, kas orķestrim vajadzīgs? Es neesmu par to pārliecināta.”   Magdalēnas stāstīto papildina arī psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande, skaidrojot reakciju cīnies-bēdz-sastingsti (fight-flight-freeze): “Smadzenes visu laiku pieskata vidi un pārbauda, kur tajā ir nozīmīgi signāli. Bērnībā mēs šos signālus neatšķiram. Mēs nezinām, kuri ir draudzīgie signāli un kuri - ne. Tāpēc, piemēram, bērni lielākoties nebaidās no zibens un pērkona. Viņi nezina, ka tas ir kaut kas šausmīgs.  Ir signāli, kuri mums ir jau bioloģiski ieprogrammēti - aukstums, tumsa, dīvaini trokšņi, čūskas, zirnekļi - lietas, kas cilvēkam varētu radīt instinktīvas bailes. Un tad, protams, ir paša pieredze - ko es vidē uzskatu par bīstamu un ko nē.” Vairāk klausieties epizodē.  Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c

Komponiste Līva Blūma par garīgās veselības un radošuma saitēm. Līva dalās savās pārdomās par robežām starp darbu un personīgo dzīvi, par kompozīciju radīšanu, kuru pamatā ir mentālās veselības tematika, par jēdzienu can of worms un tā paralēlēm ar mentālo veselību, par veselīgu kompozīcijas procesu un daudz ko citu garīgu, radošu: Mentālā veselība ir mūža kompanjons, ar kuru tu vari mēģināt sadzīvot, taču ir jāsaprot, ka tas ne vienmēr būs viegls un patīkams process nedz tev, nedz cilvēkiem blakus. "Kādam var likties, bet kāpēc tev interesē cita cilvēka ciešanas? Man drīzāk interesē par tām parunāt. Es neceru, ka manas kompozīcijas pievērsīs milzīgu uzmanību konkrētajai problēmai, un mēs pēkšņi sadosimies rokās un kļūsim par ļoti akceptējošu sabiedrību. Taču tā ir iespēja kaut vai caur koncertprogrammiņām pacelt šo tēmu un varbūt vismaz vienu cilvēku tas motivēs meklēt palīdzību." Vairāk klausieties epizodē. Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Podkāsta otrās sezonas atklāšanā dziedātāja Katrīna Paula Felsberga dalās savā pieredzē ar lampu drudzi. Lampu drudzi skaidro psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande: Lampu drudzis ir tautas valodā nosaukta trauksme pirms uzstāšanās. Trauksme pirms publiskas runas, koncerta, pirmizrādes, prezentēšanas. Tātad, bailes no uzstāšanās. No vienas puses, tā ir absolūti normāla lieta, ka mēs uztraucamies pirms svarīga notikuma, jo šis satraukums mums bioloģiski palīdz savākties, mobilizēties. Problēma sākas brīdī, ja trauksme ir pārmērīga. Tādā gadījumā tā nevis mobilizē, bet pārņem savā varā.”   Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Par balss terapiju, balss zaudēšanu, tās dziedināšanu, balss skolu un vokālās mammas būšanu runā balss terapeite Dita Kalniņa. "Kāpēc mēs saviem bērniem nedodam šo impulsu? Ej. Vari. Dari. Kļūdies. Dzīvo. Meklē. Cīnies!" Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Mūziķis un komponists Krists Saržants par klaustrofobiju uz skatuves. Sarunā Krists atklāj, ko viņam nozīmē klaustrofobija uz skatuves, runā par cilvēka potenciālu un atbilžu meklēšanu uz svarīgiem jautājumiem. Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Čelliste MĀRA BOTMANE atklāj, kā dažādas grūtības palīdzējušas viņu stiprināt garīgās veselības ceļā. Sarunā Māra dalās pieredzē ar zaudējumu, panikas lēkmēm un to, kā labāk izprast sevi un notikumus sev apkārt. Māras stāstīto papildina psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande, klausītājus iepazīstinot ar panikas lēkmēm un depresiju. Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Komponists un kontrabasists Raivis Misjuns par mūziku, pieredzi ar trauksmi, perfekcionismu un galu beigās - meditāciju. Raivja stāstīto papildina psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande. Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Komponiste un PIKC NMV Emīla Dārziņa skolas pedagoģe Evija Skuķe dalās pārdomās un pieredzē gan no skolēna, gan skolotāja skatpunkta. Sarunā Evija atklāj, kādas metodes viņa pielieto savā pedagoģiskajā darbā, kā runāt ar audzēkņiem par garīgo veselību, kā iedrošināt un atbalstīt viņus, un galu galā - par garīgo, emocionālo veselību nedrīkst aizmirst arī paši pedagogi. Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Kopā ar komponistu ANDRI DZENĪTI aplūkojam visnotaļ plašu, arī subjektīvu tēmu. Kas ir mākslinieciskais jūtīgums? Kā mākslas nozares ietekmē mūsu pasauluztveri? Vai arī bez ciešanām ir iespējams radīt paliekošu mākslu? Kādu nospiedumu uz cilvēkiem mākslā atstāj sāpju, traumu romantizēšana? Savukārt ar veģetatīvo distoniju iepazīstina psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande. Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Mūziķi turpina dalīties ar saviem emocionālās un garīgās veselības pieredzes stāstiem. Podkāsta "Mūziķis pie mikrofona" 2. epizodē tiekamies ar sitaminstrumentālisti ELĪNU ENDZELI. Sarunā ar Elīnu atklājam, kas ir izdegšana, kādi ir simptomi, kāds ir Elīnas stāsts, padomi, ieteikumi. Elīnas stāstīto papildina psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande. Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Latvijas Radio 3 "Klasika" podkāsts "Mūziķis pie mikrofona" ir klāt, un tā pirmā viešņa ir muzikoloģe, dziedātāja un ceļotāja LAUMA MALNACE. Sarunas uzmanības centrā - terapija. Laumas pieredze, ieguvumi un secinājumi, ko papildina eksperts pie mikrofona - psiholoģes un kognitīvi biheiviorālās terapeites Diānas Zandes stāstījums. Podkāstu var klausīties populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.

Latvijas Radio 3 Klasika paspārnē sāk skanēt podkāsts "Mūziķis pie mikrofona" ar mērķi mazināt stigmu ap mūsdienās aktuālajām emocionālās un garīgās veselības tēmām, kas skar arī mūziķus. Mūziķi dalīsies ar saviem pieredzes stāstiem. Viņu mērķis: darīt citiem zināmu, ka nav vieni un sniegt atbalstu. Mūziķi vidi, kurā dzīvojam, vēlas padarīt iejūtīgāku.  Podkāsts "Mūziķis pie mikrofona" pieejams Latvijas Radio 3 - Klasika mājaslapā, kā arī populārākajās straumēšanas vietnēs.