fizioterapija

Tas, protams, nenotika vienā dienā. Pirms gadiem pieciem magnētiskajā rezonansē diagnosticēja  diska trūci. Tam sekoja visnotaļ veiksmīga sadzīvošanas stratēģija: vingrot un pārāk uz mugurkaulu neakcentēt uzmanību. Jau vēlāk tomēr nācās mācīties pierast pie sāpēm. Arvien biežākām un pieaugošām. Kājas tirpšanu. Ļoti negribējās ārsta noteikto risinājumu - ķirurģiju. Un galu galā, kurš gan var atļauties 2 vai 3 brīvus mēnešus operācijai? Turklāt vēl mugurkaula! Biedējoši! Var taču "izturēt" līdz pēdējam, ticot  ka - varbūt pāries.

Beidzās tas gandrīz slikti, lai arī šoreiz pēc visveiksmīgākā no visiem šajā situācijā iespējamiem scenārijiem. Par mata tiesu no nejūtības izglābta kreisā kāja, 7 stundas aizgājušas operācijām (kopumā divām), lai rekonstruētu mugurkaula jostas daļas diskus un skriemeli, atbrīvotu nervu un skriemeļa telpu rūpīgi iztīrītu. 

Roberto Meloni personīgs, aizkustinošs un tomēr - viscaur optimistisks stāsts par Arta Gulbja  veiktu mugurkaula operāciju ORTO Klīnikā.

Mēs daudzi sapņojam un lasām par kalniem un kalnos kāpšanu, bet Latvijā ir tikai daži desmiti cilvēku, kuriem alpīnisms ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Šī saruna ir ar aplīnistu Voldemāru Sprūžu.

Kāda ir ORTO Klīnikas saikne ar viņu? – Nopietnas traumas, kuru nodarītais posts virtuozi izlīdzināts un sapostītais “uzbūvēts” no jauna tā, ka nezinot, nepateiksi. Šis podkāsts ir par kalniem, par to, ka, lai cik nelāgi -, nekad nedrīkst padoties. Te izskan uz savas ādas vairākkārt pārbaudīta patiesība, ka sapnis par savu “kalnu” / mērķis apvienojumā ar pacietīgu darbu, ir  cilvēka lielākais spēka avots.  To vērts paturēt prātā grūtajos dzīves brīžos. 

Podkāsts romantiķiem, sapņotājiem un visiem, kuriem nepieciešams uzmundrinājums un iedvesma. 

Vai ticat, ka masāžā un vingrošanā pēc būtības notiek viens un tas pats? Abos gadījumos ķermenis ir labi izkustināts, apasiņots, muskuļi nodarbināti, āda tonusā. Bet, vai tā tiešām ir? Ko var gaidīt no masāžas un ko no ārstnieciskās vingrošanas? Vai viena, vai otra palīdz novājēt? Kad nedrīkst pielietot masāžu un kad tā ir vērtīga? Kam ir paliekošāks efekts – masāžai vai vingrošanai un kāpēc?

Jaunajā podkāsta sērijā ar Ievu Piekusi sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeiti apgāžam mītus par masāžu un ārstniecisko vingrošanu.

Joprojām pasaulē nav atrasts risinājums, kā nomainīt nodilušu skrimsli, tādēļ daļa cilvēku savu dzīves kvalitāti izvēlas uzlabot, veicot locītavas nomaiņas operāciju. Tomēr, ja skrimslim ir neliels, lokāls bojājums un tā pārējās virsmas ir veselas, skrimsli iespējams atjaunot. Šajā podkāstā runājam par trīs risinājumiem – skrimšļa restaurācijā. Tāpat izsveram ieguvumus un zaudējumus no uztura bagātinātāju lietošanas un muskuļu trenēšanas locītavu veselības ilgmūžībai.

Jaunā podkāsta sērija ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Katram trešajam cilvēkam, kurš meklē ārsta palīdzību pleca sāpju dēļ, ir atdures sindroms. Kas tā par diagnozi? Trīs raksturīgākie iemesli, kas izraisa pleca locītavas atduri. Kā nošķirt sāpes plecā no sāpēm mugurkaula kakla vai muguras daļā? Par ko liecina sāpes naktī? Rentgens, ultrasonogrāfija, magnētiskā rezonanse – trīs izmeklējumi, ar kuru palīdzību noskaidrot pleca locītavas stāvokli. Vai peldēšana ir laba izvēle, ja radušās problēmas pleca locītavā?

Par atdures sindromu, tā izpausmēm, iemesliem, prognozi, ārstēšanu un profilaksi jaunākajā podkāstā ar Jāni Viļumu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Ja doma par ziemas peldēšanu reiz atnākusi, bet palikusi nepiepildīta, šis podkāsts dos impulsu un iedvesmu. Kā gatavoties? Ko vilkt? Ko nevilt? Kuru no draugu loka ņemt līdzi? Vai termosu vajag? Kuru vietu labāk nemērcēt? Kā sasildīties un kāds no tā visa labums? 
Par to visu podkāstā ar Kārli Vitkovski sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeitu, ziemas peldētāju.

 Zīmējums: Stephanie Hofmann 

Ja ar jaunām kurpēm taisnā ceļā dodies pie kurpnieka, lai viņš paplatina un izvelvē vietu stipri izvirzītam pēdas kauliņam, citādi - sāp, tad noteikti arī Tu pa laikam aizdomājies: Varbūt jāiet pie ārsta? Bet – ko pie ārsta? Operēt? Negribu operēt.

Šis podkāsts kopā ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu par visiem tiem variantiem, ko darīt, lai piebremzētu un neprovocētu pēdas īkšķa kaula tālāku deformāciju. Kas un kāpēc sāp?  Kādēļ laicīga konsultācija pie pēdas deformācijās specializēta traumatologa, ortopēda ir visai neslikta doma? Priekš kam taisīt rentgenu? Vai un kad jāoperē un kas nosaka labu rezultātu? 

Turpinām klausītākā ORTO Klīnikas podkāsta tēmu – par hamstringiem. Šoreiz pievēršamies šīs muskuļu grupas traumām un fizioterapijas lomai, ārstējoties pēc tām.

Nepietiekošs ieguldījums stiepšanās vingrojumos, vai vaina trenētības attiecībā pret slodzi?– kas ir īstais iemesls šīs muskuļu grupas traumām? Kādēļ spēka treniņi būtiski, gan rehabilitācijas laikā, gan hamstringu veselības profilaksei? Kāja ar bojātu hamstringu ilgstoši vājāka par otru – kāpēc tā?

Par hamstringu traumām sarunā ar Santu Dreimani sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeiti.

Ja nav saprotama notikumu secība, kas novedusi pie izteiktām, mokošām sāpēm plecā un var teikt: “Sākās uz līdzenas vietas,” iespējams jāizver sasaldētā pleca jeb adhezīvā kapsulīta varbūtība. Šī problēma pēc laika izzūd tik pat neizskaidrojami, kā reiz parādījusies. Tomēr starpposms cilvēkam ir visai mokošs gan sāpju, gan tam sekojošo kustību ierobežojumu ziņā. Tādēļ ārsta un fizioterapeita palīdzība, lai padarītu stāvokli pieņemamu, ir ļoti svarīga.

Saruna par sasaldēto plecu ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Cīpslu iekaisumi jeb tendinīti biežāk skar sportistus, lai arī mēdz būt citu slimību, kā piemēram, diabēta vai reimatoīdā artrīta pavadoņi. Tendinīti parādās līdz ar pakāpenisku ķermeņa novecošanu. Cīpslu iekaisumi ļoti nelabprāt padodas ārstēšanai, un atjaunošanās process cīpslās rit lēni. Nejūtot ātrus uzlabojumus, pacienti nereti pamet ārstēšanas procesu novārtā un tā arī paliek – pusceļā. Līdz galam neizārstēti cīpslu iekaisumi turpina par sevi atgādināt, līdz cilvēks no jauna uzsāk ārstēšanu. Liela nozīme šajā procesā ir pacienta, ārsta un fizioterapeita sadarbībai un uzticībai. Jāapbruņojas ar vidēji četru mēnešu pacietību, līdz sāpes un kustību ierobežojumi, ko izraisa cīpslas iekaisums, pāriet. 

Visa mūsu kaulu un muskuļu sistēma ir bagātīgi savstarpēji stiprināta ar saitēm un cīpslām. Sastiepumi, pamežģījumi, iekaisumi un plīsumi skar un bojā tieši šos dabas radītos stiprinājumus. Kā atšķiras saites no cīpslām? Vai taisnība, ka citviet pasaulē iekaisumu gadījumā vairās dot pretiekaisuma zāles, bet Ahileja cīpslas plīsumu ārstē, ļaujot tai pašai sadzīt? Ja cīpslas un saites veido kalogēni, vai vērts tos lietot uztura bagātinātāju veidā? Izstāstīsim jogas noslēpumu cīplsu un saišu veselības saglabāšanā. 

Šī audio saruna ir par to, kādēļ arī esošajos apstākļos, ORTO Klīnikā ir droši nākt uz konsultāciju, izmeklējumu, vingrošanu vai operāciju. Runājam par drošības pasākumiem, kurus ievērojam un kurus ievēro mūsu pacienti un viņu radinieki; par to, ar ko pašreiz atšķiras plaša profila slimnīca, kur uzņemšanas nodaļā satiekas visdažādāko saslimšanu un sociālo slāņu pārstāvji, no nelielas, specializētas, privātas klīnikas, kuras pacientu saslimšanas turklāt nav lipīgas. 

Izsakām arī savas pārdomas par masku efektivitāti, kas pārbaudīta “uz savas ādas”.

Rezumējot – esam atvērti un gatavi palīdzēt.

“Es gribu palīdzēt cilvēkiem, kuri paši grib sev palīdzēt,” specializācijas izvēli medicīnā pamato Ģirts Mandrovickis ORTO Klīnikas sporta ārsts, šīs audio sarunas sērijas sarunu biedrs.

Sporta ārstiem ir divas darbības jomas – viena – sporta diagnostika, otra – neoperējoša traumatologa, ortopēda darbs. Šo ārstu uzmanības lokā nav tikai sportisti, bet gan visi  fiziski aktīvi cilvēki. Sporta ārsts uzklausa pacietnu, veic nepieciešamos izmeklējumus, meklē veselības problēmas cēloni un risina to gan ar medikamentu palīdzību, gan, koriģējot slodžu un aktivitāšu piemērotību, ja nepieciešams, analizējot konkrētā apcienta uztura īpatnības, kā arī vajadzības gadījumā ārstniecībā iesaistot citus speciālistus, kā fizioterapeitu vai operējošu traumatologu, ortopēdu. 

Sporta ārsts piemēro fiziskās aktivitātes kā medikamentu, lai atvieglotu dažādu slimību gaitu – tostarp, piemēram, cukura diabēta vai onkoloģijas gadījumā. 

Saskaroties ar traumu dziedēšanu, sporta ārsts labi apzinās, ka vislabāk dziedē laiks, bet šis ārsts var palīdzēt veseļoties mazliet ātrāk un – efektīvāk.

Tāpat šajā audio sarunā runājam par sporta ārstu lielajā sportā, ētikas principu ievērošanu un prasmi līdzsvarot to ar vēlmi, lai sportists spētu sasniegt pēc iespējas vairāk.  

Šeit vienkopus viss par un ap šim muskuļiem. Kādēļ pat labi trenētiem cilvēkiem, tie var būt slikti attīstīti? Vai sēdēšana būtiski ietekmē to un sēžas muskuļu tonusu un izskatu? Runājam arī par dejotāju mītu - vai pēc slodzes kājām drīkst sēdēt un kādas tam ir sekas? Bonusā tests hamnstringu spēka izvērtēšanai un vingrojums šo muskuļu trenēšanai.
Podkāsta saruna ar Jēkabu Grinbergu ORTO Klīnikas sporta diagnostikas speciālistu.

Šoreiz runājam par plakano pēdu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kāpēc bērniem mēdz būt plakana pēda un vai šī problēma pāriet pati no sevis? Kādēļ plakanā pēda attīstās dzīves laikā? Kā ar to sadzīvot? Specifiski vingrojumi, zolītes, supinatori? Pie kā meklēt palīdzību: tehniskā ortopēda vai traumatologa, ortopēda? Vai plakanā pēda = ardievas sasniegumiem sportā? Kad un kā plakano pēdu operē?

Par to visu – šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 

Šoreiz podkāsta sēriju veltījām, lai izzinātu pacienta sajūtas un iespaidus mēnesi pēc ORTO Klīnikā veiktas  menisku operācijas abās ceļa locītavās. Mūsu sarunu biedrs ir Andrejs – jauns, stiprs cilvēks, bez pastiprinātas aizraušanās ar sportu. Runājam par to, kā viņš tika pie šādas dubultas traumas?, Kādas sūdzības lika meklēt ārsta palīdzību?, Kādēļ meniski bija jāoperē?, Kā Andrejs iztēlojās operācijas sekas un kā viss noritēja realitātē?, Cik ātri varēja sākt staigāt?, Vai sāpēja?, Un kā ir mēnesi pēc? 

Rezumējot Andrejs saka: “Es nesauktu to par operāciju. Man tā vairāk atgādināja standarta procedūru.”

Šī ir smaidīga saruna, kas uzlabo noskaņojumu, jo Andrejs dzīvi un medicīniskas nebūšanas uztver ar negrozāmu humora izjūtu.

Jaunās podkāsta sērijas tēma ir ceļa locītavas priekšējo krustenisko saišu plīsumi. Pieredzē dalās traumatalogi, ortopēdi Jānis Viļums un Andrejs Peredistijs. 
Runājam par to, kā un kādēļ plīst krusteniskā saite, cik sarežģīta ir šī bojājuma diagnosticēšana, kādēļ traumas dziedēšanā neatsveramu lomu spēlē tieši fizioterapija, kuros gadījumos vēlams operēt un kad – var sadzīvot – un, ja sadzīvot, tad – kā? Kāpēc krusteniskās saites plīst atkārtoti? Un vai neoperēta - tā ar laiku neveicina citu bojājumu iespēju ceļa locītavā?

Sarunas ietvaros atbildām arī uz jautājumiem, kurus uzdevāt sociālajos tīklos. 

ORTO Klīnikas Daugavpils filiāle jau gadu atvērta Latgales reģiona pacientiem. Filiālē konsultē Rīgas traumatologi, ortopēdi, mugurkaula ķirurgs un internists, kurš specializējas reimatoloģijā. Tāpat pieejami radioloģiski izmeklējumi un fizioterapija. Ārsti nedēļā pieņem ap 300 pacientu. Ik mēnesi vairāki Latgales reģiona iedzīvotāji lemj par nepieciešamās operācijas veikšanu Rīgā – ORTO Klīnikā, lai pēc-operācijas aprūpi, ārsta uzraudzību un rehabilitāciju īstenotu tuvāk mājām – Daugavpils filiālē.

Par to, kā pagājis pirmais gads, stāsta Andrejs Finogejevs – traumatologs, ortopēds, kurš ik nedēļu konsultē ORTO Klīnikas Daugavpils filiālē.

Krakšķ mugurkauls, krakšķ pirkstu falangas, krakšķ ceļi, gūža un vēl vis-kas. Kāpēc tas notiek? Kas tieši locītavās risinās? Vai tas ir normāli? Un ja nu krakšķēšanu pavada sāpes? Ko var darīt lietas labā, lai locītavas pārstātu krakšķēt? 

Par to mēs runājam ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem esam ietvēruši šajā podkāstā. Paldies par tiem!