Vai pēc jebkuras ķirurģiskas manipulācijas jārēķinās ar tūsku? Kādēļ liekais šķidrums uzkrājas bojātajos audos? Operācijas, locītavas, vecums, dzimums, svars – kad ir stiprāka tūska? Ir cilvēki, kuriem uz to ir nosliece? Kas pastiprina tūsku? Varbūt vērts dzert ļoti maz šķidruma? Kas vēl palīdz mazināt tūsku? Lietot zāles? Ja tūska saglabājas vairākus mēnešus, vai tā var kļūt hroniska? Kādēļ traumatologi, ortopēdi par tūskas esamību pārāk nesatraucas un savukārt – kas liecina, ka nav labi?

Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Kam pievērst uzmanību, ja sāp mugurkaula kakla daļā? Vingrošana, medikamenti, injekcijas, ķirurģija? Kāpēc laiks mugurkaula smadzeņu un nervu dzīvei ir izšķirošs? Cik mugurkaula ķirurgu Latvijā operē kakla daļu? Kad ir nepieciešama operācija? Kā tā notiek un kas ir pēc tam?

Saruna ar mugurkaula ķirurgu Arti Gulbi, kas veltīta problēmām mugurkaula kakla daļā.

Gleznas autors: Miles Hyman

Jaunajā podkāstā – pieredzes stāsts pēc abu pēdas īkšķa kauliņu operācijas (Hallux valgus). Sarunas brīdī pagājušas 4 nedēļas pēc operācijas. Kas noteica lēmumu operēt? Cik liela nozīme ir ārsta izvēlei? Cik lielas sāpes un kustību ierobežojumi bija pēc operācijas? Kādas sajūtas ir šobrīd? Ko var un ko vēl nevar darīt? Vai bija tā vērts?

Podkāsts ar Eviju Veidi ORTO Klīnikas vecāko operāciju māsu.

Katram trešajam cilvēkam, kurš meklē ārsta palīdzību pleca sāpju dēļ, ir atdures sindroms. Kas tā par diagnozi? Trīs raksturīgākie iemesli, kas izraisa pleca locītavas atduri. Kā nošķirt sāpes plecā no sāpēm mugurkaula kakla vai muguras daļā? Par ko liecina sāpes naktī? Rentgens, ultrasonogrāfija, magnētiskā rezonanse – trīs izmeklējumi, ar kuru palīdzību noskaidrot pleca locītavas stāvokli. Vai peldēšana ir laba izvēle, ja radušās problēmas pleca locītavā?

Par atdures sindromu, tā izpausmēm, iemesliem, prognozi, ārstēšanu un profilaksi jaunākajā podkāstā ar Jāni Viļumu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Ahilleja cīpslas plīsums – kādos apstākļos tas notiek? Sportisku, vai mazāk sportisku cilvēku trauma? Vai pēc Ahilleja cīpslas plīsuma var pastaigāt? Vai veidojas zilums? Kādēļ, gūstot šo traumu, traumatologs, ortopēds jāapmeklē pēc iespējas ātrāk? Šūt, vai atstāt dzīt tāpat – kāda pieeja un kādēļ tiek praktizēta ORTO Klīnikā? Ar ko jārēķinās, kamēr Ahilleja cīpsla dzīst?
Par to šajā podkāsta sērijā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Diagnoze nosaukta par godu Homēra eposa “Iliādas” varonim Ahillejam, kurš mira no papēdī iešautas bultas. 

Attēlā: Filippo Albacini skulptūra "Ievainotais Ahillejs"

Jauno podkāsta sēriju veltām ideālu endoprotezēšanas materiālu meklējumiem. Vai Latvijā ir sliktākas un labākas mākslīgās locītavas? Vai iespējams pasūtīt endoprotēzi, kas veidota individuāli un kāds no tā labums? Kas visbiežāk slēpjas aiz frāzes: ķermenis nepieņem mākslīgo locītavu? Cik ilgi kalpo endoprotēzēta gūžas vai ceļa locītava?
Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Infekciju risks plānotā traumatoloģijas, ortopēdijas ķirurģijā ir zems – bieži pat zem 1%. Salīdzināšanai – operējot zarnas – infekcijas risks ir līdz par 20%. Pat, ja risks ir zems, ārsti tā iespēju uztver ļoti nopietni. Infekcija kā operācijas komplikācija ir visai nejauka – tā var tiktāl bojāt paveiktā rezultātu, ka nepieciešama atkārtota ķirurģiska iejaukšanās. 

Vai infekciju izraisa mikroorganismi, kas brūcē iekļūst operācijas laikā? Kam infekciju risks ir lielāks? Kurš laiks riskantāks - operācijas vai pēcoperācijas? Kāds sakars starp strīdiem pēcoperācijas periodā mājās un infekcijas iespējamību? 

Par to šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Operācijas traumatoloģijā, ortpēdijā, kuru jēga un ieguvumi ir apšaubāmi. Par tik drosmīgu tēmu runājam savā jaunajā audio sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 
“Ar ķirurģiju tu vari panākt, ka rentrgens izskatīsies smukāk, bet, vai pacients jutīsies labāk – tas ir jautājums,"tā Andrejs Peredistijs. 
Kā pasargāt sevi no ķirurģijas, kura neko neuzlabo un nemaina – par to šajā sarunā.

Šī audiosarunas sērija veltīta sāpēm gūžas locītavā. Kas var izraisīt sāpes? Vai vīriešiem un sievietēm atšķiras gūžas locītavas saslimšanas? Kāpēc par problēmām gūžas locītavā mēdz signalizēt sāpes gluži citās ķermeņa vietās? Vai kritiens no velosipēda 10 gadu vecumā var atstāt sekas uz gūžas locītavu un radīt problēmas pieauguša cilvēka dzīvē? Un ilgstoša ikdienas sēdēšana?, vai sēdēšana ar sakrustotām kājām? Vai 70 gadu vecumā vērts endoprotezēt gūžas locītavu, jeb sadzīvot kā ir līdz galam? 

Par to runājam ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 

Šī audio saruna ir par to, kādēļ arī esošajos apstākļos, ORTO Klīnikā ir droši nākt uz konsultāciju, izmeklējumu, vingrošanu vai operāciju. Runājam par drošības pasākumiem, kurus ievērojam un kurus ievēro mūsu pacienti un viņu radinieki; par to, ar ko pašreiz atšķiras plaša profila slimnīca, kur uzņemšanas nodaļā satiekas visdažādāko saslimšanu un sociālo slāņu pārstāvji, no nelielas, specializētas, privātas klīnikas, kuras pacientu saslimšanas turklāt nav lipīgas. 

Izsakām arī savas pārdomas par masku efektivitāti, kas pārbaudīta “uz savas ādas”.

Rezumējot – esam atvērti un gatavi palīdzēt.

Šī audio saruna veltīta pleca locītavas biežākiem sāpju iemesliem. Ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu runājam par to, kā rodas bojājumi pleca locītavā, par raksturīgākajām šīs locītavas saslimšanām, par to, kā atšķirt pleca locītavas sāpes no mugurkaula bojājumu izraisītām un to – kā saglabāt pleca locītavas veselību līdz pat mūža beigām.

“Es gribu palīdzēt cilvēkiem, kuri paši grib sev palīdzēt,” specializācijas izvēli medicīnā pamato Ģirts Mandrovickis ORTO Klīnikas sporta ārsts, šīs audio sarunas sērijas sarunu biedrs.

Sporta ārstiem ir divas darbības jomas – viena – sporta diagnostika, otra – neoperējoša traumatologa, ortopēda darbs. Šo ārstu uzmanības lokā nav tikai sportisti, bet gan visi  fiziski aktīvi cilvēki. Sporta ārsts uzklausa pacietnu, veic nepieciešamos izmeklējumus, meklē veselības problēmas cēloni un risina to gan ar medikamentu palīdzību, gan, koriģējot slodžu un aktivitāšu piemērotību, ja nepieciešams, analizējot konkrētā apcienta uztura īpatnības, kā arī vajadzības gadījumā ārstniecībā iesaistot citus speciālistus, kā fizioterapeitu vai operējošu traumatologu, ortopēdu. 

Sporta ārsts piemēro fiziskās aktivitātes kā medikamentu, lai atvieglotu dažādu slimību gaitu – tostarp, piemēram, cukura diabēta vai onkoloģijas gadījumā. 

Saskaroties ar traumu dziedēšanu, sporta ārsts labi apzinās, ka vislabāk dziedē laiks, bet šis ārsts var palīdzēt veseļoties mazliet ātrāk un – efektīvāk.

Tāpat šajā audio sarunā runājam par sporta ārstu lielajā sportā, ētikas principu ievērošanu un prasmi līdzsvarot to ar vēlmi, lai sportists spētu sasniegt pēc iespējas vairāk.  

Šeit vienkopus viss par un ap šim muskuļiem. Kādēļ pat labi trenētiem cilvēkiem, tie var būt slikti attīstīti? Vai sēdēšana būtiski ietekmē to un sēžas muskuļu tonusu un izskatu? Runājam arī par dejotāju mītu - vai pēc slodzes kājām drīkst sēdēt un kādas tam ir sekas? Bonusā tests hamnstringu spēka izvērtēšanai un vingrojums šo muskuļu trenēšanai.
Podkāsta saruna ar Jēkabu Grinbergu ORTO Klīnikas sporta diagnostikas speciālistu.

Šoreiz runājam par plakano pēdu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kāpēc bērniem mēdz būt plakana pēda un vai šī problēma pāriet pati no sevis? Kādēļ plakanā pēda attīstās dzīves laikā? Kā ar to sadzīvot? Specifiski vingrojumi, zolītes, supinatori? Pie kā meklēt palīdzību: tehniskā ortopēda vai traumatologa, ortopēda? Vai plakanā pēda = ardievas sasniegumiem sportā? Kad un kā plakano pēdu operē?

Par to visu – šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 

Šoreiz podkāsta sēriju veltījām, lai izzinātu pacienta sajūtas un iespaidus mēnesi pēc ORTO Klīnikā veiktas  menisku operācijas abās ceļa locītavās. Mūsu sarunu biedrs ir Andrejs – jauns, stiprs cilvēks, bez pastiprinātas aizraušanās ar sportu. Runājam par to, kā viņš tika pie šādas dubultas traumas?, Kādas sūdzības lika meklēt ārsta palīdzību?, Kādēļ meniski bija jāoperē?, Kā Andrejs iztēlojās operācijas sekas un kā viss noritēja realitātē?, Cik ātri varēja sākt staigāt?, Vai sāpēja?, Un kā ir mēnesi pēc? 

Rezumējot Andrejs saka: “Es nesauktu to par operāciju. Man tā vairāk atgādināja standarta procedūru.”

Šī ir smaidīga saruna, kas uzlabo noskaņojumu, jo Andrejs dzīvi un medicīniskas nebūšanas uztver ar negrozāmu humora izjūtu.

Sarunā ar Jēkabu Grinbergu ORTO Klīnikas sporta diagnostikas speciālistu runājam par to, cik pamatots ir priekšstats, ka sasniegumu atslēga ir daudzu stundas smagi fiziski treniņi. Kā pašreiz pasaules sporta zinātnē uzlūko cilvēku un kādas ir mūsu katra iespējas sportā sasniegt vairāk, nekā varam pašreiz? Runājam par bērniem sportā un kā mazināt viņu traumu risku. Runājam par atgriešanos -  pēc traumas vai operācijas. Par iespēju skrējējiem izprast ierobežojumus, kas liedz sasniegt vairāk un mērķtiecīgiem risinājumiem, kā padarīt sevi ātrāku, stiprāku, izturīgāku. 

Jēkabam ir virkne testu, ar kuru palīdzību izvērtēt ķermeņa spējas un vājās puses, bagātīgas zināšanas, lai sastādītu personīgu treniņu plānu, lieliskas trenera un iedvesmotāja dotības un noslēgumā – tie paši testi, lai uzskatāmi saprastu, ko izdevies uzlabot. 

Par to visu vairāk šajā sarunā.

Jaunās podkāsta sērijas tēma ir ceļa locītavas priekšējo krustenisko saišu plīsumi. Pieredzē dalās traumatalogi, ortopēdi Jānis Viļums un Andrejs Peredistijs. 
Runājam par to, kā un kādēļ plīst krusteniskā saite, cik sarežģīta ir šī bojājuma diagnosticēšana, kādēļ traumas dziedēšanā neatsveramu lomu spēlē tieši fizioterapija, kuros gadījumos vēlams operēt un kad – var sadzīvot – un, ja sadzīvot, tad – kā? Kāpēc krusteniskās saites plīst atkārtoti? Un vai neoperēta - tā ar laiku neveicina citu bojājumu iespēju ceļa locītavā?

Sarunas ietvaros atbildām arī uz jautājumiem, kurus uzdevāt sociālajos tīklos. 

ORTO Klīnikas Daugavpils filiāle jau gadu atvērta Latgales reģiona pacientiem. Filiālē konsultē Rīgas traumatologi, ortopēdi, mugurkaula ķirurgs un internists, kurš specializējas reimatoloģijā. Tāpat pieejami radioloģiski izmeklējumi un fizioterapija. Ārsti nedēļā pieņem ap 300 pacientu. Ik mēnesi vairāki Latgales reģiona iedzīvotāji lemj par nepieciešamās operācijas veikšanu Rīgā – ORTO Klīnikā, lai pēc-operācijas aprūpi, ārsta uzraudzību un rehabilitāciju īstenotu tuvāk mājām – Daugavpils filiālē.

Par to, kā pagājis pirmais gads, stāsta Andrejs Finogejevs – traumatologs, ortopēds, kurš ik nedēļu konsultē ORTO Klīnikas Daugavpils filiālē.

ORTO Klīnikas komandai pievienojies Juris Brūklis traumatologs, ortopēds, kurš pēdējos deviņus gadus pieņēmis pacientus un operējis klīnikās Vācijā. Dr. Brūklis kopā ar ģimeni pirms nepilna mēneša atgriezies mājās. Šai izvēlei ārsts gatavojies jau divus gadus, jo dodoties prom, abi ar sievu apņēmušies, ka aizbraukšana būs tikai pieredzes gūšanas posms, pēc kura viņi atgriezīsies.  
Uz jautājumu vienam no ORTO Klīnikas līdzīpašniekiem un ārstam Andrejam Peredistijam, kādēļ tieši dr. Brūklis, viņš atbild īsi: “Tādēļ, ka domāšanas, vērtību un pieredzes ziņā viņš ir mūsējais - ORTO Klīnikas ārsts.”

No septembra dr. Juris Brūklis gandrīz ik dienu pieņem un operē ORTO Klīnikā. 

Kas īsti ir mežģījums? Kā rīkoties? Kad braukt pie ārsta? Kad, izmeklējot pietiek ar rentgenu, un kad ļoti ieteicams veikt arī magnētiskās rezonanses izmeklējumu? Kāpēc mežģījumi atkārtojas? Vai nav citu risinājumu, kā vien fiksēt nopietni mežģītu locītavu ģipsī? 

Tiem, kuri kāro kādu noslēpuma atklājumu -  šajā podkāstā arī par to, kāpēc daži cilvēki ir gandrīz neticami lokani, kāds viņu “spējām” sakars ar mežģījumiem un kāda ir šīs lokanības cena.

Par to visu runājam ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.